Pirmsskolā (école maternelle) tiek uzņemti bērni no 2 gadu vecuma (toute petite grupa) līdz 5 gadu vecumam (grande grupa). Francijas izglītības sistēmā tas ir neatkarīgs mācību posms. Tās galvenais mērķis ir radīt bērnos vēlmi iet uz skolu, lai mācītos un attīstītu savu personību. Pirmsskolas mācību process ir pielāgots bērna attīstībai pa vecumposmiem un veido saikni starp ģimeni un skolu.


Šī ir skola, kurā bērni mācās sadzīvot un sadarboties – te tiek rosināta bērna pirmā izpratne par dzīvi sabiedrībā, attīstot viņā cieņu pret citiem un mudinot apzināties sevi kā indivīdu grupas ietvarā. Bērni šeit attīsta sarunvalodu un sāk atklāt burtus, skaitļus un citas mācību pamattēmas. Viņi mācās spēlējoties, prātojot, risinot problēmas, vingrinoties un iegaumējot. Skola mudina katru bērnu būt pārliecinātam par savām domām un darbiem, par spēju savu mācīties un gūt panākumus.

Mērķi

Pirmsskolas izglītība rosina bērna personības attīstību un izpausmi, stimulē viņa valodu, jūtu pasauli, kustības, kognitīvo un sociālo attīstību, attīsta pašcieņu un cieņu pret citiem. Šī pieeja palīdz bērnā attīstīt vēlmi un prieku mācīties, pakāpeniski gatavojot viņu mācībām skolā.

Pirmsskola ir pirmais solis skolēna pamatzināšanu apguvē, mācot lasīt, rakstīt, skaitīt un cienīt citus.

Mācību cikls

Sekmīgai pirmās izglītības pieredzei ir svarīgi cienīt maza bērna bioloģisko ritmu.

Jūtas, pieķeršanās un socializācija būtiski attīstās visas bērnības garumā, veidojot pamatu sociālo pamatprasmju apguvei. Liekot uzsvaru uz savstarpējo attiecību emocionālo aspektu, pirmsskola dod bērniem nepieciešamo pārliecību mierpilnai skolas gaitu uzsākšanai.

Pirmsskolas izglītība

Mācības ir sadalītas piecās jomās:

  • Valodas lietošana visos tās aspektos
  • Darbība, izpausme un izpratne caur fiziskām aktivitātēm
  • Darbība, izpausme un izpratne caur mākslu
  • Pirmo strukturētas domas rīku veidošana
  • Pasaules izpēte

Valodas lietošana visos tās ASPEKTOS

Veiksmīga valodas apguve pirmsskolā ir svarīgs panākumu priekšnosacījums. Sarunvalodas stimulēšana un strukturēšana, priekšā lasīta teksta izpratne, kā arī valodas skaņas un vizuālo aspektu apzināšanās ir pirmsskolas izglītības prioritātes, kas attiecas uz visām mācību jomām.

Darbība, izpausme un izpratne caur fiziskām aktivitātēm

Fiziskās aktivitātes un māksla veicina bērnu kustību, maņu, emocionālo, intelektuālo un sociālo attīstību.

Šīs aktivitātes bagātina iztēli un palīdz izjust emocijas, jaunas sajūtas. Tās ļauj bērnam:

  • Izpētīt savas fiziskās spējas
  • Attīstīt motoriku un līdzsvaru
  • Labāk izjust telpu un laiku
  • Veidot priekšstatu par savu ķermeni

To mērķis ir arī attīstīt sadarbību un veidot attiecības ar citiem, vienlaikus cienot atšķirīgo, tādejādi veicinot veiksmīgu socializāciju.

Skolēnu dalība visās aktivitātēs tiek organizēta tā, lai mazinātu stereotipus un veicinātu dzimumu līdztiesību.

Fiziskās aktivitātes tiecas veicināt bērnos izpratni par veselīgu dzīvesveidu, mudinot viņus, neatkarīgi no sasniegtajiem rezultātiem, augstu vērtēt kustību prieku un piepūli, labāk iepazīt savu ķermeni un cienīt to.

Darbība, izPAUSME un izpratne caur mākslu

Šī mācību joma attiecas uz vizuālo mākslu (glezniecība, tēlniecība, zīmēšana, fotogrāfija, kino, komiksi, digitālā māksla), mūziku (dziedāšana, instrumentu spēle) un skatuves mākslu (dejas, teātris, cirks, leļļu teātris).

Pirmsskolas izglītībai ir būtiska loma bērna pirmajā kontaktā ar mākslas pasauli. Tas ir pirmais solis mākslas un kultūras izglītībā, kas turpinās skolā un kuras mērķis ir attīstīt kopīgās kultūras atsaucēs balstītu, personīgu attieksmi pret mākslu.

Pirmo strukturētās domāšanas rīku veidošana

Skaitļi un to izmantošana

Kopš dzimšanas brīža bērniem piemīt intuitīva lietu izmēra izjūta, kas ļauj salīdzināt un aptuveni novērtēt dažādu priekšmetu garumu, apjomu, daudzumu. Šī uztveres spēja ir pamats skaitļu apguvei un matemātiskai izpētei.

Pirmsskolas mācības soli pa solim palīdz bērnam saprast, ka skaitļi var gan izteikt daudzumu, gan priekšmetu ierindu vai pozīciju. Šīs tēmas apguve prasa laiku un saskarsmi ar daudzām dažādām situācijām, kurās bērns tiek pamazām sagatavots skaitliskai pasaules izpratnei.

Formu, izmēru un priekšmetu secību izpēte

Jau agrīnā vecumā bērni intuitīvi spēj atpazīt formas (kvadrātu, trijstūri u.c.) un izmērus (garumu, tilpumu, masu, laukumu, u.c.).

Pirmsskolā tiek veidota un stiprināta izpratne par formām un izmēriem. Mācību process notiek fiziski darbojoties ar priekšmetiem plaknē un telpā, lai apgūtu to dimensijas.

Šo metodi papildina valoda: tā ļauj aprakstīt priekšmetus un darbības ar tiem, palīdzot veidot atbilstošu vārdu krājumu. Šīs zināšanas ir pirmais solis ģeometrijā un matemātisku mērījumu apguvē, kas tiks mācīti pamatskolā.

Pasaules izpēte

Sevis apzināšanās laikā un telpā

Kopš dzimšanas bērni, ikdienišķā pasaules izpētes procesā, intuitīvi uztver telpas un laika dimensijas savā apkārtnē.

Šī uztvere ļauj viņiem iegūt pirmo sasaisti ar apkārtējo vidi, attīstīt pacietību un atmiņu. Tomēr šīs sākotnējās zināšanas joprojām ir netiešas un ierobežotas, tādēļ tās ir mērķtiecīgi jāstiprina un jāpaplašina.

Viens no agrīnās bērnības izglītības mērķiem ir, lai bērns laiku un telpu sāktu uztvert kā no grupiņas aktivitātēm neatkarīgus aspektus. Šāda izpratne arī rosina bērnu apzināties pasauli ārpus savas perspektīvas un iedomāties to citu acīm.

Dabas, priekšmetu un materiālu pasaules izpēte

Uzsākot mācību gaitas pirmsskolā, bērniem jau ir izveidojušies pirmie priekšstati par pasauli, kas ļauj viņiem orientēties ikdienas dzīvē.

Lai palīdzētu plašāk atklāt, kategorizēt un saprast apkārtējo pasauli, skolotājs vada aktivitātes, kas ļauj skolēniem novērot, formulēt loģiskus jautājumus, ievērot likumsakarības starp parādībām, paredzēt sekas, identificēt raksturīgas pazīmes, lai klasificētu novēroto. Skolēni sāk saprast atšķirību starp dzīvo un nedzīvo. Viņi iepazīstas un darbojas ar dažādiem priekšmetiem un materiāliem.

Jūs varat lejupielādēt 1.cikla programmu šeit (programma ir angļu valodā) :