Salīdzinājums ar latviešu sistēmu
Iegūto izglītības dokumentu atbilstību Latvijas Republikas vispārējās izglītības dokumentiem saskaņā ar 2021. gada 11. Marta LR MK noteikumu Nr. 159 7. Pielikumu skatīt šeit
Izglītības dokumentu paraugi:
Pamatizglītības atestāts un sekmju izraksts (BREVET)
Vidējās izglītības atestāts un sekmju izraksts (BACCALAUREAT)
Mācību cikli
Izglītības periods, sākot jau no pirmskolas, ir sadalīts 4 ciklos pa 3 gadiem katrā, lai labāk strukturētu mācības. Mācību procesa organizēšana ciklos ļauj zināšanu un prasmju apguvei būt progresīvai un skolēnu vajadzībām atbilsto
- 1. mācību ciklā tiek apgūtas pirmās zināšanas un prasmes; tas atbilst pirmsskolas pirmajiem trim gadiem, kurus attiecīgi sauc par jaunāko, vidējo un vecāko grupiņu (petite section, moyenne section et grande section).
- 2. cikls ir veltīts pamatzināšanu apguvei; tas atbilst sākumskolas pirmajiem trim gadiem: sagatavošanās klase, pamatkursa pirmais gads un pamatkursa otrais gads (cours préparatoire, cours élémentaire première année et cours élémentaire deuxième année).
- 3. cikls, zināšanu nostiprināšanas cikls, atbilst pēdējiem diviem sākumskolas gadiem, kas nāk pēc pamatcikla, un college pirmajai klasei (cours moyen première année, cours moyen deuxième année et classe de sixième). Mērķis ir nodrošināt plūstošu pedagoģisko darbu starp sākumskolu (école élémentaire) un pamatskolu (college).
- 4. cikls, zināšanu padziļināšanas cikls, atbilst 5., 4. un 3. klasēm (cinquième, quatrième et troisième). Šī cikla laikā skolēni padziļina savas vispārīgās zināšanas un prasmes, vienlaikus gatavojoties nākotnes izglītībai un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā.
- Vidusskola (le lycée).
Prasmju, zināšanu un kultūras vispārējais ietvars
Vispārējā zināšanu, prasmju un kultūras pamatu apgūšana pietiekamā līmenī garantē tālākai izglītībai nepieciešamās kompetences. Šajā ietvarā ikkatrs skolēns var sasniegt ļoti labus rezultātus.
Novērtēšana tiek veikta vismaz katra cikla beigās, pamatojoties uz zināšanu un prasmju novērtējumu, no kurām viena ir spēja izmantot savas spējas (zināšanas, prasmes, uzvedību), lai izpildītu uzdevumu vai lai tiktu galā ar sarežģītu, iepriekš nepiedzīvotu situāciju. Prasmju attīstīšana balstās uz zināšanām, taču tiecās tālāk par tīri teorētisku izpratni.
Vispārējo zināšanu, prasmju un kultūras apguve tiek vērtēta katrā no šīm tēmām:
- domāšana un saziņa;
- mācīšanās metodes un rīki;
- personības un pilsoniskā izglītība;
- dabiskās un tehniskās sistēmas;
- priekšstati par pasauli un cilvēces darbību.
Pirmā tēma – domāšana un saziņa – tiek atsevišķi novērtēta, atsaucoties uz šādiem mācību mērķiem:
- saprast, sazināties, izmantojot franču valodu mutiski un rakstiski;
- saprast, sazināties, izmantojot svešvalodu;
- saprast, izskaidrot, izmantojot matemātiku, zinātni un informātiku;
- saprast, izpaust sevi, izmantojot mākslu un ķermeņa valodu.